Materiālu sagatavoja Agnese Sunepa
Izmanoti Denisa Džeima Gervina (ASV) facebook ietnē https://www.facebook.com/denny.gerwin ievietotie materiāli
Šogad, trešajā keramikas mākslas simpozija KUR gadā, Kalvenes pagasta “Priedulājos” ar
VKKF atbalstu tika uzbūvēta augsto grādu apdedzinājuma krāsns, kas ir vienīgais tāda veida
malkas apdedzinājuma ceplis Baltijā. Cepļa projektu šajā vasarā klātienē vadīja asoc. profesors un keramikas mākslinieks Deniss Džeims Gervins (ASV), to būvēja pieredzējuši asistenti un keramikas mākslinieki - Joonas Perve (Igaunija), Kris Ojasuu (Igaunija), Jānis Leimanis (Latvija), un simpozija kurators Rūdis Pētersons (Latvija). Būvniecības darbi ilga vienu mēnesi.
Oktobrī ceplis tika kurināts pirmo reizi. Kurināšanā piedalījās Rūdis Pētersons, Joonas Perve, Kriss Ojasuu, Ieva Jurka, Jānis Leimanis, Helvijs Matulis, Kristīne Niedrāja un Ance Ausmane. Neskatoties un ļoti saudzīgo kurināšanu nepilnu 60 stundu garumā, rezultāti iepriecina, ar nepacietību gaidam nākamo reizi!
Ceplis tika piepildīts gan ar profesionālu mākslinieku, gan LMAstudentu, gan LMMDV un
Saldus Mākslas skolas audzēkņu darbiem. Keramiķu atsaucība bija ļoti liela, tāpēc, diemžēl,
visus darbus nebija iespējams apdedzināt.
Izdedzinātie darbi tika izstādīto pop- up brīvdabas izstādē. Daļa darbu būs apskatāmi Saldus
Mākslas skolas izstāžu telpā 2025.g. janvārī.
Ja ne ātrāk, nākamais ceplis tiks kurināts nākamgad vasaras sākumā – Latvijas Keramikas
asociācija gatavojas plašai izstādē Siguldā 2025.gada vasaras nogalē. Šāda cepļa esamība, neapšaubāmi, ir notikums ne tikai Latvijas keramikā. Plašās iespējas tā
izmantošanā ļaus turpmākos simpozija gados radīt lielformāta keramikas objektus un pulcēt
profesionāļus no visas pasaules.
Ļoti interesanti par Latvijā pavadīto mēnesi un cepļa celtniecību raksta tā projektētājs Deniss
Džeims Gervins (ASV) „Es satiku Rūdi Igaunijā 2022. gada jūlijā Kohilas simpozija laikā. Kraujot un kurinot cepli, mēs apspriedām Rūda vīziju rīkot simpozijus Latvijā, Kalvenē, un viens no darbnīcas palīgiem Joonas R. Parve ieteica, ka mēs varētu palīdzēt Rūdim šim nolūkam uzbūvēt krāsni. Es cerēju, ka pēc diviem gadiem vasarā būšu brīvs, tāpēc mēs draudzīgi vienojāmies, ka, ja Rūdis būs gatavs būvēt 2024. gadā, tad mēs ar Joonasu ieradīsimies.
Rūdis man lūdza dizaina rasējumus, attēlus un materiālu sarakstu 2023. gada decembrī, un viņi ieguva VKKF finansējumu 2024. gada martā. Latvijas Keramikas asociācija dāsni sedza manas aviobiļetes, un mēs baudījām ģimenes un apkārtējās sabiedrības jauko viesmīlību. Plāns attīstījās tik strauji! Visu laiku biju iegrimis sirreālā optimisma sajūtā, jo sapnis ātri piepildījās. ....Tas ir vienkāršs dizains, ko iepriekš biju uzbūvējis divas reizes: taisna, pakāpju, kontakttīkla caurule ar kurtuvi priekšpusē un skursteni aizmugurē. Izejas dūmvads ir šaha siena, kā, piemēram, vilciena krāsnī. Augstums pie durvīm ir 173cm, kas ir vidusmēra cilvēka augums, valkājot cepuri un darba zābakus. Tas pakāpjas 30cm aiz kurtuves pirmajā trauku kameras līmenī, pēc tam vēl 20cm. Skurstenī virs arkas iekšpuses ir ievietots plākšņu aizbīdnis. Šķiet, ka ķieģeļi bija īpaši izturīgi, ražoti Ukrainā, kalpojuši sarkano ķieģeļu ražošanas krāsnī pāris gadu desmitus, pirms tos izmantoja šim nolūkam, izmērs 230mm x 115mmx 65mm, Tie bija attīrīti no iepriekšējās javas, taču to izmēri atšķīrās par 4mm platumā līdz pat 10mm garumā. Mēs sašķiroja tūkstošiem pēc līdzīgiem izmēriem, lai izvairītos no celtniecības problēmām! Visu apdedzinājām elektriskajā krāsnī, vispirms 650ºC, tad 1100ºC, tad 1267ºC. Iepriekš bija problēmas, mēģinot sasniegt 1300 ºC. Igauņi paraugus izdedzināja arī Kohilā. Mēs nedomājam, ka būs kādas problēmas, ar augstu temperatūru, ar redukciju, sārmainu vidi, tad noskaidrošu un atradīšu risinājumu.
….Tāpat kā manā manā profesijā, labākā daļa bija cilvēki! Rūdis ir vislaimīgākais, kad viņš
strādā praktiski, taču šim projektam viņam bija jāpavada daudz laika, darbus organizējot. Joonass strādā teātrī, viņa pāris gadu desmitu darba pieredzi skatuves galdniecībā bija nenovērtējama, viņš bija lielisks partneris pastāvīgā problēmu risināšanā. Projekta laikā mēs ātri sapratām, ka Agnese ir Boss – būdama astotajā grūtniecības mēnesī, viņa sekoja, lai ievērojam grafiku, pabeidza visus biznesa darījumus, izsekoja lietas, ko Rūdis nevarēja un paēdināja mūs. Ilmārs regulāri sniedza ieskatu un priecājās, ka projekts mainās. Jānis Leimanis, Rūda un Agneses kolēģis no viņu laikiem Mākslas akadēmijā Rīgā, ieradās pēc betonēšanas un kļuva par mūsu “galveno ķieģeļu meistaru” – viņš uz paletēm identificēja astoņas ķieģeļu šķirnes no 4000 un izstrādāja sistēmu to šķirošanai un sakraušanai tuvāk ceplim. Krisa Ojasuu, arī tikāmies Kohilas simpozijā, ieradās, kad mēs salikām arkas formu. Viņa atnesa desmit gadu zināšanas par malkas dedzinājumu, par uguni, un sniedza vērtīgu ieskatu par katru detaļu. Mēs arī izbaudījām Rūda brāļa Kārļa palīdzību, kuram bija dažas nedēļas no doktora grāda iegūšanas anestezioloģijā. Piecus gadus vecais Otto ierosināja pirmajā dienā uzbūvēt milzīgu smilšu pili – viņš kopumā bija amierināts ar to, kā tas izdevās, taču mūsu ātrums viņam bija garlaicīgs. Gan Rūda, gan Agneses mātes bija svarīgas viesmīlības ziņā. Kaimiņu kalējs palīdzēja ar mūsu metāla
konstrukciju, kaimiņu zemnieks pārvilka ūdens tvertni betonēšanas darbiem, un mēs
priecājāmies par vairākiem apmeklētājiem, kuri bija ieinteresēti, ko mēs būvējam.
Mūsu darba dienas vienmēr sākās ar risinājumu pielietošanu, ko bijām izstrādājuši iepriekšējās dienas beigās. Pēc tam mēs strādājām, līdz atklājām problēmas, kuras šodien nevarēja atrisināt, kuras mēs pārrunājām pēc vakariņu ēšanas, gulējām un pārvērtējām pēc rīta kafijas. Katra maltīte tika gatavota ar mīlestību, un man ļoti patika pārēšanās!
Mēs arī katru dienu smagi smējāmies. Humora izjūta bijušajās padomju bloka valstīs ir gudra, tumša un sausa. Es uzskatu, ka tā attīstījās atmosfērā, kurā visi tika uzraudzīti par lojalitāti. Nebija nevienas tēmas, par kuru nevarētu pasmieties, un dialogs bija izsmalcināts. Tiesa, es biju kopā ar vairākiem progresīviem māksliniekiem, kuriem ir diploms un kuri ir praktizējuši atšķirīgu domāšanu.
...Mūsu trīs nedēļu grafika beigās mēs bijām pabeiguši visu, izņemot skursteni un kameras ārējo aizsargapvalku. Bija grūti aiziet, neredzot to pabeigtu, taču mēs bijām atrisinājuši visas
paredzamās problēmas. Daži Latvijas keramikas mākslinieki pievienojās Rūdim nedēļu pēc
mūsu izbraukšanas, lai pabeigtu skursteni. Tad Rūdis, kura gadiem ilgā renovācijas pieredze ir izpelnījusies iesauku /Kaļķa meistars/, pabeidza ārējo apvalku. (Viņš valkā Latvijas izlases hokeja kreklu ar nosaukumu /Kaļķis/ uz pleciem.)
Pirmais dedzinājums paredzēts oktobrī. Es patiešām vēlos, lai es varētu būt tur, lai palīdzētu
novērst problēmas, bet es būšu ASV, iespējams, kurināšu Latvijas cepļa māsas krāsni šeit, mājās. Mani draugi paredz ikgadējus vasaras simpozijus, un es atgriezīšos tur, cik drīz vien iespējams, lai redzētu, kā tas iekuras.”
Comentarios