LATVIJAS KERAMIKAS ASOCIĀCIJAS PROJEKTS „KERAMIKAS SVĒTKI SIGULDĀ „ATĻAUJIES VAIRĀK!””
- Rita Pranča
- 10. jūn.
- Lasīts 2 min
Izstāde "TIE ESAM MĒS – KERAMIĶI!"
Koprades telpa Stacijas laukumā
Šī ekspozīcija veidota Līgo noskaņās, atklājot nacionālā mantojuma nozīmi laikmetīgajā keramikā. Virpojums, dažādi veidošanas paņēmieni, atšķirīgas faktūras, vienkārša, atturīgā forma un eleganta silueta līnija, detaļu un tonālā risinājuma nozīme darbā – saknes meklējamas mūsu mantojumā. Šīs paliekošās vērtības ir aktuālas arī šodien - to spēja reizē pastāvēt un mainīties neļauj pazust mūsu nacionālajai identitātei.
Kaspara Geiduka (1988-2021) lielās “Ligzdas” izstādei deponētas no Marka Rotko muzeja. Kā redzams arī šajos darbos, mākslinieka daiļradi raksturo keramikas apdedzināšanas tehnoloģiju izpēte un to pārliecinoša un profesionāla izmantošana. Keramiķis par saviem darbiem ir teicis: “Keramika ir transformācijas māksla. Mani vienmēr fascinējuši alķīmiskie māla procesi. Tāpēc uzskatu, ka keramikas medijs vislabāk raksturo manu iekšējo, nestabilo un mainīgo pasauli.”*. Bez Kaspara Geiduka darbiem Latvijas laikmetīgās keramikas aina nebūtu pilnīga.
Einārs un Baiba Dumpji dzīvo un strādā Madonas novada Mētrienas pagastā. Einārs ir Jaunpiebalgas lietišķās un tēlotājas mākslas studijas “Piebaldzēni” keramikas darbnīcas vadītājs. Viņš arī keramikas uguns cepļa meistars. Eināra Dumpja radošā rokraksta pamatā ir Vidzemei tradicionālās trauku formas un rotājuma paņēmieni. Mākslinieks labi pārzina svēpētās keramikas izgatavošanas tehniku, kā arī senās bezripas keramikas veidošanu. E.Dumpis teicis: “Kad es apsēžos pie virpas, es “atveru portālu”. Jebkurš trauks virpojot tiek izcelts no bezgalības. Man patīk katrā traukā paslēpt, iezīmēt kādu mazu pārsteigumu, ko cilvēks var atrast vēlāk.”
Baiba Dumpe ir Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas departamenta keramikas pētniece. Par podniecību viņa saka: “Tas man ir domāšanas veids. Mani iepriecina tādi mazi atklājumi kā, piemēram, ar kādu rīku veidots iespiedums podam pirms septiņiem tūkstošiem gadu, vai arī – kā tieši veidota osa viduslaiku krūzei? Kad veidoju priekšmetus saviem laikabiedriem, formas un tēli no senatnes nāk līdzi.”**
Daugavpils keramiķe, Saules skolas skolotāja, spilgta personība Una Gura par sevi saka: “Man patīk caur tausti izjust formu, telpu, ko radu. Materiāls pats pasaka visu priekšā – tikai strādā. Un, jo lielāka pieredze, jo interesantāk. Keramika vispār spēj sniegt beznosacījuma gandarījumu” Un vēl: “Aiz tiem māliem var paslēpties no visa kā, vislabāk – no realitātes,”. ”***
Trešais darbs šajā ekspozīcijā ir Unas Guras "Būtības slāņi". Tie apvieno abas mākslinieces kaislības - glezniecību un keramiku. Darbs ir tik vitāls un enerģijas pilns ar savām vasaras viduča krāsām, faktūrām un košumu.!
Dažādi mākslinieki, dažādas paaudzes, dažādi materiāli un tehnikas – it kā viss ir atšķirīgs, un tomēr tos visus vieno kopējas saknes un mīlestība uz keramiku.
Darba laiks
Stacijas laukums, katru dienu - 24/7
Tekstā izmantotie avoti:
Izstādes scenogrāfija un grafiskais dizains Ilze Ķēniņa un Zane Homka
Projekta kuratore Inese Pētersone
Projektu finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Vidzemes plānošanas reģiona īstenotās programmas “Vidzemes kultūras programma 2025” ietvaros, kas tiek realizēta Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma, Siguldas novada pašvaldība, Vidzemes kultūras programma un Latvijas Laikmetīgās keramikas centrs
Comments