Autore Monta Kaiva Konovalova (LTV žurnāliste)
Latvijas Mākslas akadēmijā sācies jauns mācību gads, un nu jau simtais mācību gads ir Latvijas keramikas mākslinieku kalvei jeb Keramikas katedrai. Zālē aplūkojami šī studiju gada darbi, kas veltīti pašai keramikai, tās vēsturei un aktualitātēm. Katrs eksponētais darbs kalpo kā "gadsimta nospiedums", stāstot par laikmetu, kurā tas radīts, un mākslinieka ceļojumu keramikas pasaulē.
"Gribējās uztaisīt jaunu darbu, vasaras sākumā ir sākts un burtiski divas nedēļas pirms izstādes viņš ir no krāsns izņemts," stāsta LMA Keramikas katedras asociētā profesore, keramiķe Līga Skariņa. "Bet vairāk izstādes un simtgades saistībā vēlējos jums parādīt keramikas meistardarbnīcas dibinātāju fotogrāfiju, kas tagad ir uzprintēta uz porcelāna. Un otru tādu es sagatavoju, lai parādītu tos pasniedzējus, kas bija mūsu katedras pedagogu skolotāji. Šeit ir gan Sarmīte Ozoliņa, gan Pēteris Martinsons. Tagad mēs esam trešā paaudze pedagogu, kas strādājam šajā simtgades intervālā."
Šodien keramika ir pilnvērtīga, mūsdienīga tēlotājmākslas nozare, kas ietver daudzveidīgus un konceptuālus risinājumus. Sekojot teicienam, ka mācīšana varētu būt vislielākā no mākslām, keramikas katedras profesori izstādei paši radījuši virkni darbu, kas reflektē par mūsdienu tendencēm.
"Tas pasniedzēju sastāvs, kas akadēmijā ir jau vairāk nekā gadsimta ceturksni, tas, protams, ir tāds nozīmīgs atskaites punkts, par kuru mēs reflektējam, par to sākumu, kas bija pirms simts gadiem," norāda Keramikas katedras vadītājs, profesors, keramiķis Dainis Lesiņš.
Savukārt, https://www.lma.lv/aktuali/lma-keramikas-katedra-atzime-simtgadi-ar-izstadi-gadsimta-nospiedumi- lasām:
“Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas katedra, dibināta 1924. gadā, šogad svin savu simtgadi ar laikmetīgās keramikas izstādi “Gadsimta nospiedumi”. Izstāde notika no 27. septembra līdz 18. oktobrim Latvijas Mākslas akadēmijas galvenajā ēkā – aulā, Rīgā, Kalpaka bulvārī 13.
Pirmais Keramikas katedras vadītājs Rūdolfs Pelše pirms simts gadiem izveidoja profesionālu keramikas apmācības teorētisko un praktisko pamatu Latvijas Mākslas akadēmijā. R. Pelše – pirmais profesionāli sagatavotais latviešu keramiķis – ar savām zināšanām par keramikas tehnoloģijām, tehnikām un dažādu materiālu izmantošanu būtiski ietekmēja keramikas attīstību kā patstāvīgu mākslas mediju.
Izstādē piedalījās gan pašreizējie Keramikas katedras studenti, gan pasniedzēji. Izstāde veidota kā viena gada šķērsgriezums, un tajā bija apskatāmi tekošā studiju gada darbi. Katrs eksponētais darbs kalpo kā “gadsimta nospiedums” – stāsts par laikmetu, kurā tas radīts, un mākslinieka ceļojumu keramikas pasaulē.
Apmeklētājiem bija iespēja iepazīties ar dažādām tehnikām, formām un stilistiskajām pieejām, kas raksturo šodienas keramikas mākslu. Laika gaitā uztvere par keramikas nozari transformējusies no lietišķās un lietojamās mākslas par dekoratīvu izpausmi. Šodien keramika ir pilnvērtīga, mūsdienīga tēlotājmākslas nozare, kas ietver daudzveidīgus un konceptuālus risinājumus, kuros darbi izceļas ar domu un tēlainības izteiksmīgumu.
No tradicionālām un iedvesmojošām līdz inovatīvām un eksperimentālām pieejām – “Gadsimta nospiedumi” atklāja keramikas bagātību un attīstību.
Izstāde bija ne tikai vizuāls piedzīvojums, bet arī aicinājums izprast keramikas mākslas nozīmi un tās ietekmi uz kultūras mantojumu. Tā piedāvā platformu māksliniekiem, lai dalītos ar savu radošumu un ieguldījumu keramikas jomā, vienlaikus uzsverot Latvijas Mākslas akadēmijas būtisko lomu keramikas izglītībā.
Stāstot par jubilejas keramikas katedras jubileju, nevar nepieminēt Rīgas vēstures un kuģniecības apsveikumu LMA keramiķiem – muzejs sagatavojis nelielu ekspozīciju no RVKM un DMDM krājumiem, kas atklāj pašus LMA keramikas meistardarbnīcas pirmsākumus. Tā ir iespēja redzēt gan meistardarbnīcas dibinātāja Rūdolfa Pelšes , gan viņa audzēkņu darbus. Liels paldies muzeja darbiniekiem par šo skaisto sveicienu, to novērtē ne tikai LMA, bet visi keramiķi!
Foto 1-5 Didzis Grodzs, citi - Inese Pētersone
Comentários